Sniegavīru rendezvous
Biroja atvēršanas nepieciešamību noteica fakts, ka ziemās Rīgā strauji pieaug vientuļu bezmājnieku skaits. Viņi – lieli, mazi un balti parasti uzturas Bolderājas, Purvciema, Imantas, Zolitūdes, Pārdaugavas, Teikas, Juglas, Vecrīgas pagalmos, parkos un skvēriņos.
Viņu deguni ir nosaluši, roku vietā iesprausti zariņi, viņu acis ir caurumi, konfekšu ietinamie papīriņi, čiekuri.
Viņi stāv, kur savelti, viņi skatās, kā cits pie cita dodamies mēs un sarunājamies, smejamies, reizēm pat mīlam.
Un viņi ilgojas, viņi zina, ka kaut kur noteikti jābūt kādam, ar kuru viņi varētu parunāt par sniegpārslu ģeometriju un mākslu, par astronomiju, par seksu, kad ārā mīnus divdesmit, par to, kā uzturēt sevi formā, kā sagatavot sevi pavasarim. Iespējams, viņiem pat ir vienalga, par ko runāt, viņi vienkārši GRIB SATIKTIES, un tad jau redzēs, kas sanāks. Varbūt randiņš, varbūt pat mīlestība, kas stiprāka par sniegu. Tāpēc, izmantojot izkusušo ledus burku pasta pakalpojumus, sniegavīri sūta iepazīšanās sludinājumus.
Šis stāsts ir par satikšanos.
Un Tu arī vari palīdzēt -
kad redzi vientuļu sniegavīru, uzcel viņam draugu!
Ideja – Krista Burāne, foto – Krista Burāne, apstrāde – Sandijs Ruļuks.
Iepazīšanās sludinājumi – Latvijas dzejnieki, rakstnieki un kritiķi.
Rakstniecības muzejs 03.02.06. – 18.02.06.
Iepazīšanās birojs
Sniegavīru Rendezvous
1. Marts Pujāts
Es uzcelts stāvu,
Un kukaiņi pa mani iet.
Es gatavots no rāvas,
Un manī kaut kas vaļā, kaut kas ciet.
Un tas, kas vaļā, tas pa mani klejo,
Tas manī iet un manī paliek ejot,
Tas grib, lai nāktu kāds pa sazaroto taku,
Lai nāktu kāds un uzceltu man Tevi blakus.
2. Anna Auziņa
nāc man blakus mīkstā sniegā
skaties dziļi debesīs
drīz jau plīsīs tecēs bēdas
tālu jūrā aizplūdīs
vaigus tavus ļauj vēl saltos
ēnu glāstiem liegi skart
kamēr ziema vēl nav galā
skūpsti skūpsti mani martā
3. Sergejs Timofejevs
Я
весь в листьях
На красных неуверенных ножках,
И улыбка какая-то не моя,
И два кусочка дерева
Вместо глаз. Кое-кто говорит – я слишком
Упитанный и мягкий. И это в наше-то
Время… Да, я такой. Я не спорю.
Но каждую неделю на последней странице
На последние деньги в последний раз:
«Одинокий самостоятельный
Снеговик ищет свою СнегоВику.»
4. Andra Manfelde
smagi un gausi
kā grūtnieces
aizšļūkā pastnieki
un raksta uz afišām
plikām un baltām
“arlekīns =
pēdējais sniegavīrs”
5. Pēteris Draguns
Kā dzelzs pierauj mēli, es tevi pievelku klāt,
kā jostu man tevi apsiet, kā vīraku kūpināt.
No manis tu neaizbēgsi, klupsi kā miegā krītot.
Ar mani tu uzziedēsi, bez manis – raudāsi rītos,
neviens tevi nemīlēs. Nedāvās mūžīgu seksu
neviens cits. Tikai es. Bez manis tu degtin degsi
kā sprungulis sauss. Tu izdilsi. Bez manis tu salsi.
Bez ieradumiem tu paliksi. Dzirdēsi trokšņus un balsis.
Trīs jaunavas sarkanu diegu caur melnu akaci
Jēzus Kristus vārdā, Jēzus Kristus vārdā.
6. Agnese Krivade
pirms stundas mēs tikāmies konditorejā
lai ēstu vienu vairākās daļās sagrieztu maizīti
un ietītos vienā zvērādā
un vārtītos saules piededzinātajā
virskārtā
kamēr kropļojot pasaules klasiku
man izoperē
šī mirdzošā
audzēja skaistāko daļu -
tevi
7. Ilmārs Šlāpins
vēlos šajā ziemā atrast
pašam savas mājas
nu tur mantas visvisādas
lāstekas pie dzegas
vēlos vienreiz beidzot sajust
mīļas aukstas kājas
ļoti vēlos sajust blakus
vakarā zem segas
vēlos visu mūžu tevī
salt un sniegā tīties
pavasaris ir tik tuvu
vēlos iepazīties
8. Inga Gaile
Jau divreiz esmu mīlējusi,
un pietiks man šī labuma, ja?!
Es krāsoju zilas acis,
es krāsoju lūpas rozā,
es esmu balta un tīra,
un lepnums ir manā pozā,
es putnu no galvas izmetu,
lai būtu viss salts un tīrs…
…bet, ja tu nāktu un pieskartos,
tu būtu mans sniega vīrs.
9. Rihards Bargais
Nogrimis zaļās dūņās, aplipis dēlēm, kukaiņiem, fosilijām no ārpuses, iekšpusē pildīts ar tārpiem un jūrasčūskām pa visiem caurumiem, dziļāk vēderā kāpuru midzenis niezošs, amerikāņu pīrāgs es esmu, pa gaļīgai sliekai katrā acī, degunā, dirsas caurumā veci krabji integrē mani, mute pūžņo un žūžo, ausīs skrubinās vaislīgas vaboles, ūdensmērītāji pa spožo virsmu, tik viens vienīgs apgabals manī ir palicis tīrs, pēdējais bastions, baltais akmentiņš, kurš bez vārda, uz tā arī uzrāpies mans plikais sniegavīrs, stulbais ārpusnieks, sēž un, saspiestos celīšus pie vēdera pierāvis, krāniņu ciskās, drebēdams noskatās uz vispārējo apetīti. Tāda ir Atvērta Persona, biedri, pisiet mani, es esmu auksts.
10. Rimands Ceplis
Sveiks! Tu man rakstīji: satiekamies pie prezidentes pils. Es stāvu un gaidu jau otro dienu. Te vēl ezis, ēzelītis, pele un susuriņš. Daudzi grib ar mums fotografēties. Ievadīju kodu DN L SNVIRS un pasūtināju Tavu bildi uz savu tālruni. Zvanīju Tev uz numuru 6470279. Esot izslēgts vai arī ārpus zonas. Tāpēc rakstu. Bankas darbinieki sākuši mani dēvēt par sniegavīru. Pasteidzies. Esmu nogarlaikojies. Pievienoju vēstulei bildi. Buča.
11. Kārlis Vērdiņš
Te nu es stāvu, citādi nevaru, kails tavā priekšā vakara krēslā. Tu mani pats esi izveidojis — bezmiega naktīs, ziemas salā, apķepinādams ar savām siekalām, savām asarām. Ar saviem sviedriem, puņķiem un spermu.
Tu mani veidoji, neveikli glāstot. Te nu es stāvu, liels un dīvains, bālgans un grubuļains tavā priekšā. Saki — vai es tev vēl patīku? Ja kaut kas labojams, atceries — šobrīd vēl ziema, ja gribam būt precīzi — janvāris.
12. Reinis Tukišs
Sniegavīrs bez morāles ir skumjākais sniegavīrs pasaulē. Tātad es. Stāsts ir pagalam vienkāršs un tieši tādēļ skumjš līdz aknām. Pirms kļuvu par sniegavīru, es biju cilvēks, turklāt tāds, kam viss priekšā. Man pat bija meitene. Nakts melnumā mēs abi, patīkami noguruši, minām soļus mājup, smējāmies un uz krustojumiem bučojāmies. Mājās zem segas mūs gaidīja plāns. „Pagaidi drusku,” bija pēdējais, ko viņai teicu, pirms gāju kapiņos atviegloties.
Nav jābūt gudriniekam, lai uzminētu, ka es neatgriezos. Viņa meklēja, bet nekas tur nesanāca, es jau biju cits. Citāds. Katrā ziņā ne tāds, kādu viņa mani gribēja redzēt.
Pats skumjākais, ka viņa tikko atnāca mani nofotografēt. Cik sapratu, viņai piedzimis puika.
Meklēju kādu, kas man iemācīs raudāt.
13. Inese Zandere
es uzcelšu ledus pili un dziedāšu dim dim dim
jūs dejojat vienmēr pa divi es gribu dejot pa trim
jūs gribat dejot līdz rītam līdz galam līdz aprīlim
es gribu dejot pēc tam kad visu jau zināsim
ar sniega klusumu blīvo zemi no debesīm šķirt
es tevi nemācu dzīvot es tevi mācu mirt
es esmu vienmēr starp jums man ir tik ledains celis
pelēkais izmisums jūsu vasaras velis
14. Krista Burāne
garā šallē man noslēpti glāsti, aizsaluši kā peļķes, tu varēsi slidot tiem pāri, es sajukšu sniegā, pie dūraiņiem lipšu, dienā celšu mums pili, naktīs savelšos miega pikās, cauri krēslai ēnu laivas zilas un slaidas, zilas un slaidas pie tevis sūtīšu pieskarties vēsi – tās manas lūpas tavos klajumos laistas, atnāc pie manis iepazīties un kopā ar kupenu dūnām atkal lidot, atkal lidot iemācīties
